Lietošanas shēma lauksaimniekiem (profesionāļiem)
Maksimāla rezultāta iegūšnai rekomendējam lietot Mikrobioloģiskos preparātus trīs veidos:
- Augsnes apstrādei rudenī un pavasarī;
- Veicot sēklu pirmapstrādi (kodināšanu);
- Kultūraugu apsmidzināšanai veģetācijas periodā.
Augsnes apstrāde rudenī.
1.variants:
Salmu un citu augu atlieku apsmidzināšanai pirms iestrādes augsnē.
(Mineralizācija ar celulozes nooārdošajām un slāpekli saistošajām baktērijām).
Patērinš: 5 L preparāta ar 50-150 ūdens uz 1 ha. @BioKompostētājs
2.variants:
Pēc uzdīgšanas, veicot apstrādi ar preparātu maisījumu 5 L/ha.
Darba šķidruma norma 50-150 L/ha. @BioMikss
3.variants:
Kompleksā sajaucot kopā ar minerālo un/vai organisko mēslojumu.
Darba šķīduma pagatavošana: 5 L preparāta ar 50-150 L ūdens uz ha. @SubtiMikss
Augsnes apstrāde pavasarī.
1.variants:
Pirmssējas augsnes kultivācijai ar organisko un/ vai minerālo mēslojumu.
Darba šķīduma pagatavašona: 5 L preparāta ar 50-150 L ūdens uz ha. @SubtiMikss
2.variants:
Ziemāju sējumu pirmā apsmidzināšana.
Patēriņš: 5 L preparāta ar 50-150 L ūdens uz ha. @BioMikss
Sēklu pirmapstrāde: pirmsējas sēklu apstrāde bez vai kompleksā ar jebkuriem kodinātājiem.
Patēriņš: 5 L preparāta uz 1 tonnu sēklas. @BioMikss
Ieteicamās kultūraugu apstrādes shēmas ar Mikrobioloģiskajiem preparātiem.
|
Augkultūra |
Sēklu apstrāde |
Apstrāde veģetācijas periodā |
Darba šķīduma sagatavošana |
|
Ziemāju kvieši Ziemāju rudzi Ziemāju mieži Ziemāju tritikāles |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @BioMikss |
3-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Auzas Vasarāju kvieši Vasarāju mieži |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @BioMikss |
2-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Rapsis Ziemāju rapsis |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @BioMikss |
3-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Vasarāju rapsis Vasarāju ripsis |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @BioMikss |
3-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Zirņi Pupas Pupiņas Lēcas Vīķi |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @Nitragīns |
3-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Griķi |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @BioMikss |
2-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Soja |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @Nitragīns |
2-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Lini |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @BioMikss |
2-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) uz 1 haapstrādāt 1 ha |
|
Āboliņš |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 100 kg sēklas @Nitragīns |
||
|
Lucerna Galega Amoliņš |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 100 kg sēklas @Nitragīns |
||
|
Kartupeļi |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @SubtiMikss |
3-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Tomāti Gurķi |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @SubtiMikss |
4-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Sīpoli Ķiploki |
Sēklu pirmapstrāde pirms sējas Darba šķīdums: 5 L līdz 50 L ūdens uz 1 tonnu sēklas @SubtiMikss |
2-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Zemenes |
Stādu sakņu mērcēšana pirms stādīšanas. Darba šķīdums: 1 L līdz 10 L ūdens. @SubtiMikss |
4-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
|
Vīnogulāji Krūmmellenes Upenes Smikšēršķi |
Stādu sakņu mērcēšana pirms stādīšanas. Darba šķīdums: 1 L līdz 10 L ūdens. @Trihodermīns + @Azotobakterīns |
3-kāršā augu apsmidzināšana veģetācijas periodā:
|
5 L preparāta izšķīdināt 50-100 L ūdens (bez hlora) un ar iegūto šīdumu apstrādāt 1 ha |
@Trihodermīns – Trichoderma sp, Trichoderma harzianum, Trichoderma viride
Augsnē plaši izplatītas sēnes. Labi aug rizosfērā un spēj kolonizēt augu saknes, nodrošinot apmaiņu ar barības vielām. Trichoderma sp parazitē un savā uzturā izmanto citas sēnes un puves, tādejādi pasargājot augus no šiem mikroorganismiem. Piemīt rezistence pret fungicīdiem, tādejādi saglabājoties augsnē, veido papildus augu imunitāti pret puvēm.
Trichoderma sp klātbūtnē palielinās augu augšana un attīstība, kā arī augam veidojas spēcīgākas saknes. Palielinās augu dziļo sakņu skaits, kas nodrošina izturību sausuma periodā.
Iepakojums: 1-20 L
@SubtiMikss – Bacillus subtilis + Trichoderma sp
Augsnē brīvi dzīvojoša baktērijas, kas veido endosporas. Sporu veidošanās laikā augsnē izdalās antibiotiskas vielas, kas ietekmē citu mikroorganismu attīstību, nodrošinot Bacillus subtilis izdzīvošanu. Šīs vielas var darboties arī kā fungicīdi, ietekmējot pelējuma sēņu izplatību.
B.subtilis, augot ap augu saknēm, spēj veidot koloniju biofilmu, veicinot augu augšanu:
(*) B.subtilis konkurē ar citiem mikroorganismiem, kas nelabvēlīgi ietekmētu augu,
(**) B.subtilis aktivizē augu imūnsistēmu, nodrošinot tā spēju pretoties patogēniem,
(***) B.subtilis nodrošina barības vielu pieejamību, piem., fosfors, kālijs.
B.subtilis iesaistās kālija un fosfora aprites ciklos, izdalot šo elementu savienojumus kā vielmaiņas blakusproduktus, augiem uzņemamā formā.
Iepakojums: 1-20 L
@Biomikss – Pseudomonas sp, Pseudomonas putida+ Trichoderma sp+ Streptomyces sp, Streptomyces cellulosae, Streptomyces griseoviridis+ Azotobacter sp
Augsnē brīvi dzīvojošas aerobas baktērijas. Veido mutuālas attiecības ar augu saknēm. Dzīvojot uz saknēm, rizosfērā, baktērijas pārtiek no auga izdalītajām barības vielām, savukārt P.putida izdalītās vielas stimlē augu augšanu un izturību pret patogēniem.
P.putida piemīt daudzveidīgs aerobs metabolisms, kas spēj noārdīt organiskos savienojumus un dažādus organiskos šķīdinātājus. Pārstrādājot šādus savienojumus, tiek atveseļota augsne.
Streptomyces sp, Streptomyces cellulosae, Streptomyces griseoviridis
Augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas. Producē fungicīdus un antibiotiskas vielas. Atrodoties rizosfērā, rūpējas par spēcīgu sakņu sistēmu bez patogēniem. Producē auksīnu un citokinīnu, kas stimulē augu augšanu.
Iepakojums: 1-20 L
@Azotobakterīns – Azotobacter sp, Azotobacter chroococcum
Augsnē brīvi dzīvojošas, gaisā esošā slāpekļa fiksējošas baktērijas. Tās sintezē auksīnus, citokinīnus un citas augu augšanai nepieciešamas vielas. Stimulējot rizosfēras mikroorgaismus, palīdz stiprināt augus pret fitopatogēniem. Uzlabo barības vielu uzņemšanu augos un veic bioloģiskā slāpekļa fiksāciju. Labi izsplatās neitrālā vai sārmainā vidē. Nepiemērotos apstākļos, pie ūdens trūkuma, spēj veidot no izžūšans izturīgas cistas. Azotobakterīns gada laikā spēj saistīt 20-40 kg slāpekļa uz 1 ha.
Iepakojums: 1-20 L
@Nitragīns – Rhizobia ir augsnes baktērijas, kas veido simbiotiskas attiecības ar augiem. Šīs attiecības ir abpusēji izdevīgas. Augs nodrošina baktērijas ar aminoskābēm, savukārt baktērijas fiksē gaisa slāpekli, pārveidojot to augam uzņemamā formā. Rhizobia baktērijas augu saknēs veido gumiņus, kur arī veic slāpekļa fiksāciju. Šo procesu ietekmē augsnes pH, auga tuvumā esošā mikrobiota un augsnē pieejamais slāpeklis.
Lai Rhizobium baktērijas spētu veidot gumiņus, tām jāsaistās ar noteiktām augu grupām
Iepakojums: 1-20 L
@Bacilons – Bacillus thuringiensis Augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas. To attīstībā izšķir divas fāzes – veģetatīvo šūnu dalīšanos un sporu veidošanu, jeb sporulācijas ciklu. Sporulācija iedalās vairākās stadijās, vienā no kurām sporā veidojas proteīnu kristāli. Šie proteīnu kristāli ir toksiski tikai kukaiņu kāpuriem, jo aktivizējas to zarnu trakta sārmainajā vidē apēdot. Nokļūstot kāpuru organismā, toksīns noārda zarnu sieniņas un kāpurs nomirst no bada vai infekcijām. Šis process var aizņemt no dažām stundām līdz pat vairākām nedēļām, bet vidēji 3 līdz 7 dienas. Toksīna iedarbības efektivitāte ir saistīta ar kāpura attīstību. Nesen šķīlušies un jauni kāpuri ir uzņēmīgāki, savukārt, kāpuram pieaugot, tam var izstrādāties rezistence, samazinot toksīna iespēju gremošanas sistēmā aktivizēties.
Nokļūstot , piem., cilvēku vai dzīvnieku zarnu traktā, proteīns netiek aktivizēts un kaitējums nerodas.
Iepakojums: 1-20 L
@Biokompostētājs – Polyangium sp, Polyangium cellulosum+ Trichoderma sp+ Azotobacter sp
Augsnē brīvi dzīvojošas aerobas baktērijas. Barības vielas iegūst pārstrādājot celulozi. Spēj producēt fungicīdus un baktericīdus, kas ietekmē citu mikroorganismu vairošanos.
Iepakojums: 1-20 L
