Augsne ir dzīvs veidojums, kas  satur daudz sīkbūtņu, nemaz nerunājot par kukaiņiem, sliekām un citām redzamām būtnēm, bet runa ir par sīkbūtnēm – mikroorganismiem, kuru lielumi mērāmi milimetra simtdaļās, tie nav saskatāmi ar nepbruņotu aci, tie redzami mikroskopā, vai arī saaudzējot  šīs sīkbūtnes speciālās barotnēs un tad jau šo mikroorganismu kopumu var redzēt ar neapbruņotu aci.

Latvijas brīvvalsts laikā augsnes izpētei pievērsās profesorsAlfrēds Kalniņš .

Toreiz gan vēl nebūdams profesors, bet zinātkārs students  viņš studijās Latvijas lauksaimniecības universitātē un vēlāk ārzemēs – Anglijā, Holandē , Vācijā – nāca pie secinājuma, ka mikroorganismi ir tie, kas augsni dara dzīvu, bagātu, daudzveidīgu.

Iegūstot zināšanas ārzemēs, Alfrēds Kalniņš nepakļāvās vilinājumam strādāt un pētīt svešas zemes mikroorganismus, bet Latvijā iesāka darbu par Latvijas augsnes mikroorganismiem. Katrā zemē ir sava raksturīga mikroorganismu kopa. Mikroorganismi,  kas auguši dienvidu zemēs,  slikti iedzīvojas ziemeļu klimatiskajās joslās un otrādi.

Savu zinātnisko karjeru profesors veidoja Latvijas brīvvalsts laikā. Tika ieguldīts milzu darbs pētot mūsu augsnes mikrofloru, iegūts liels un apjomīgs faktu materiāls, kuru diez vai kādreiz izdosies atkārtot.

Kalniņš sapulcināja ap sevi zinātkāru interesentu saimi un lūk ,1936. gadā radās pirmais mikrobioloģiskais preparāts –āboliņa nitragīns, ko varēja zemnieki praktiski izmantot āboliņa sējumos. Šai preparātā esošā baktērija saistīja no gaisa slāpekli un atdeva to augam izmantojamā formā.

Arī padomju laikā šie pētnieciskie darbi gluži atmesti netika, taču intensitāte un vajadzība arī it kā vairs nebija. Šī  darba nepieciešamības apziņa stingri un negrozāmi saglabājās Kalniņa skolniekos  un par to svarīgumu un vajadzību viņi nešaubījās nekad  un arī atalgojums nespēja mainīt viņu pārliecību.

Tā veselas latviešu mikrobiologu paaudzes darba rezultatā tika izdalītas mikroorganismu kultūras, kuras var praktiski izmantot lauksaimniecības vajadzībām, uzlabojot augsnes auglību ar vienkāršām metodē tikai ar savām zināšanām un saviem spēkiem- tā ir daļa no savas  zemes neatkarības.

“BioEfekta”aizsācēja ir mikrobioloģe, Anita Lielpētere. Bez viņas entuziasma, uzņēmības, zināšanām un vadītājas prasmēm BioEfekta produkti nebūtu tikuši radīti un pieejami Latvijas tirgū.  Anita Lielpētere ilgus gadus stradājusi kopā ar profesora Kalniņa līdzstrādniekiem .Viņu fanātiskā ticība savu darbu vajadzībai pārliecināja A. Lielpēteri, ka šis darbs ir jāturpina brīvā valstī. Viņas pārziņā bija mikroorganismu kolekcija.