Biokompostētājs (mitrais)
Daudzums: 1kg

Description

Biokompostētāju lieto dārza un virtuves atkritumu ātrai kompostēšanai, zāģu skaidu un sausās tualetes satura sadalīšanai un smakas novēršanai, vienlaikus iznīcinot kompostā patogēnos mikroorganismus.

Biokompostētājs satur mikroorganismu maisījumu, kas spēj noārdīt celulozi. Tas sadala skaidas, sīki sakapātus zarus, koku lapas un mājsaimniecības organiskos atkritumus. Lai veicinātu komposta sadalīšanos, Biokompostētāju ieteicams pievienot komposta kaudzei vairākkārtīgi. Biokompostētājs aktīvi veic organisko vielu noārdīšanu aerobos (skābekļa klātbūtnē) un anaerobos (bez skābekļa klātbūtnes) apstākļos plašā temperatūras diapazonā. Pateicoties lielai mikroorganismu dažādībai preparātā, tas ir efektīvs pH diapazonā no 6,5 līdz 8,0. Bioloģisko sadalīšanās procesu sākumā termofilo mikroorganismu ietekmē masa sakarst līdz 60 C, pastiprināti sāk noārdīties celulozi saturošie savienojumi, iet bojā nezāļu sēklas un slimību dīgļi. Celulozes sadalīšanās produkti tālāk veicina citu mikroorganismu darbību, kas pastiprināti noārda olbaltumvielas un pārvērš organiskos slāpekļa savienojumus vienkāršākā, augiem izmantojamā formā. Ja tiek ievēroti kompostēšanas nosacījumi, parasti Biokompostētāja daudzveidīgie mikroorganismi 18 C un augstākā temperatūrā pabeidz savu darbību mēneša laikā. Atkritumu kompostēšanu var sākt agri pavasarī un beigt vēlu rudenī. Kompostēšanas process beidzas, kad viss ogleklis pārvērsts un vairāk neizdalās CO2 jeb ogļskābā gāze. Ja kompostu lieto priekšlaicīgi, negatavā komposta masa turpina patērēt skābekli, ko var atņemt augiem. Gatavs komposts ir irdens, ar neitrālam tuvu pH un svaigas zemes smaržu, ko izdala tajā esošās aktinobaktērijas.

Biokompostētāju var atšķaidīt spainī vai divos, tam nav nozīmes – galvenais, lai kaudze būtu mitra. Ja kaudze jau ir mitra, tad preparātu var arī neatšķaidīt, bet ar to vienmērīgi apbērt sagatavoto materiālu. Pēc sagatavošanas kaudzi vēlams nosegt, lai nokrišņi neizskalotu jau gatavās vielas. Sausās vasarās komposta kaudzi ieteicams papildus laistīt, jo mikroorganismu darbībai nepieciešams mitrums. Zaļo masu (nezāles, nopļautu zāli) ieteicams regulāri apklāt ar kūdras vai augsnes kārtu. Komposta kaudzes iespējams sagatavot arī vēlu rudenī, izmantojot Biokompostētāju. Ziemā kompostēšanās process norit, bet ļoti lēni, taču patogēnie mikroorganismi nevairojas.
Biokompostētājs veiksmīgi kavē nepatīkama aromāta veidošanos sausajās tualetēs. Taču jāatceras, ka, pielietojot dzīvus mikroorganismus, sirsniņmājiņas tvertnē nedrīkst liet ķīmiskos mazgāšanas līdzekļus saturošus sadzīves notekūdeņus.

1 kg sausā preparāta izmanto 1 m3 dārza un virtuves atkritumu sadalīšanai. Ar 1 l šķidrā preparāta var pārstrādāt 3 m3 atkritumu. Komposta kaudzi var sagatavot pēc dažādām metodēm pēc katra saimnieka ieskatiem, tomēr preparāta veiksmīgai darbībai jāievēro šādi kompostēšanas principi:
-kompostējamie materiāli var būt dažādi: augu, augļu un sakņu atliekas, lapas, salmi, papīri, koku mizas, zāle, zāģu skaidas, kūdra, kūtsmēsli, virtuves un dažādu produktu atkritumi u.c.;
-mikroorganismu darbībai ir nepieciešams gaiss, to nodrošina, liekot kārtās pārmaiņus pēc struktūras un sastāva dažādus kompostējamos materiālus, katru nākamo kārtu apsedzot ar augsni, bet ja komposts ir sablīvējies, pirms apstrādes nepieciešams to sabakstīt ar metāla stieni;
-lai palielinātu virsmu mikroorganismu darbībai un sekmētu sadalīšanas procesu kompostējamos materiālus vēlams smalcināt;

mikroorganismu bioloģiskajiem procesiem ir nepieciešams vismaz 40-60 % mitruma, tādēļ kaudzi pēc nepieciešamības papildus mitrina, un no virspuses vēlams pārsegt ar augsnes slāni, kūdru vai plēvi.
Jāatzīmē, ka kompostējamā materiāla sastāvs ietekmē arī kompostēšanas kvalitāti. Ideāls materiāls aktīvai kompostēšanai mikroorganismu klātbūtnē ir tad, ja oglekļa un slāpekļa attiecība ir 25:1. Ja minētā attiecība ir 20:1, tad mikroorganismi oglekli izmanto pilnīgi, bet nesaistītais slāpeklis izdalās gaisā. Lietojot dažādus kompostējamos materiālus, var regulēt oglekļa un slāpekļa attiecību vajadzīgās robežās. Laba piedeva šīm izejvielām ir kūtsmēsli, virtuves produktu, augļu un sakņu paliekas. Jāatceras, ka dažādiem kūtsmēsliem var būt dažāda oglekļa un slāpekļa attiecība, piemēram, putnu mēslos ir liels slāpekļa daudzums, bet liellopu mēsliem kopā ar lietotajiem kūdras pakaišiem ir mazs slāpekļa daudzums. Ja oglekļa un slāpekļa attiecība ir augstāka par 50:1, tad ievērojami palielinās kompostēšanas laiks.

Intensīvas saimniekošanas rezultātā daudzu gadu desmitu garumā ir ticis izjaukts dabiskais augsnes sastāvs un līdz ar to arī mikroorganismu dabiskais līdzsvars vidē. Bagātinot augsni ar kompostu vai sadalītiem kūtsmēsliem, mēs palielinām mikroorganismu daudzveidību un bagātību, ienesam barības vielas un uzlabojam augsnes struktūru. Tā labāk uzsūc un aiztur ūdeni, ilgstoši nodrošina augus ar labi izmantojamām barības vielām. Gatavā komposta lietošana atjauno augsnes auglību un uzlabo augsnes fizikālās īpašības: palielina barības vielu saturu augsnē, mitruma uzsūktspēju, augsnes poru telpu un daļēji normalizē augsnes pH līmeni, kā arī palielina augsnē derīgo mikroorganismu skaitu. Gatavā komposta lietošanas deva ir 2kg uz kvadrātmetru. Kompostu var izmantot visdažādākajiem augsnes ielabošanas darbiem.

Labi panākumi gūti, lietojot Biokompostētāju zāģu skaidu sadalīšanai.Skaidu apstrādei labāk izvēlēties preparāta šķidro formu. 1 m3 skaidu sadalīšanai nepieciešams 1 litrs preparāta, ko atšķaida ar ūdeni pēc vajadzības ar tādu aprēķinu, lai izveidotā kaudze būtu vienmērīgi sajaukta ar preparātu. Apstrādātās skaidas pēc mēneša pārjauc un, ja tās nav mainījušas krāsu, kļuvušas tumšas, atkārtoti pievieno preparātu. Ar lapu koku koksnes skaidām mulčējot ogulāju stādījumus, Biokompostētāja piemaisījums sekmēs skaidu sadalīšanos un uzlabos augsnes auglību. Tāpat koka celmā var izurbt caurumus un izmantotojot Biokompostētāju sekmēt tā ātrāku sadalīšanos.