Dārza atkritumu kompostēšana
Dr. biol. A.Lielpētere

Dārza atkritumi, kas dabiski rodas dārza ravēšanas un kopšanas rezultātā un kurus novieto vienā kaudzē var būt par iemeslu slimību izplatībai. Komposta kaudzē, protams, nonāk arī slimo augu slimību izsaucēji – mikroorganismi (baktērijas, sēnes), kas saglabājas ilgi, jo dabiskās sadalīšanas process notiek lēni. Šo procesu var paātrināt, ja izmanto mikrobioloģisko preparātu – biokompostētāju.

Šis preparāts aizsargā vidi un atjauno augsnes auglību.
Preparāta aktīvie komponenti – mikroorganismi- izdalīti no Latvijas augsnes un nav ģenētiski modificēti.
Preparāts aktīvi veic organisko vielu noārdīšanu dažādos gaisa klātbūtnes apstākļos kompostkaudzē (gan apklātā, gan neapklātā ), samērā lielā temperatūras intervālā Pateicoties lielai mikroorganismu dažādībai, preparāts “Biokompostētājs” ir samērā nejūtīgs pret vides pH : tā darbības optimālais pH ir 6,5 – 8,0.
Jāatzīmē, ka kompostējamā materiāla sastāvs ietekmē arī kompostēšanas kvalitāti. Ideāls materiāls aktīvai kompostēšanai mikroorganismu klātbūtnē ir tad, ja oglekļa un slāpekļa attiecība ir 25 : 1. Ja minētā attiecība ir 20 : 1, tad mikroorganismi oglekli izmanto pilnīgi, bet nesaistītais slāpeklis zūd. Sajaucot dažādus izejmateriālus, var regulēt oglekļa un slāpekļa attiecību vajadzīgajās robežās. Laba piedeva šīm izejvielām ir kūtsmēsli, virtuves produktu, augļu un sakņu paliekas. Jāatceras, ka dažādiem kūtsmēsliem var būt dažāda oglekļa un slāpekļa attiecība, piemēram, putnu mēsliem ir liels slāpekļa daudzums, bet liellopu mēsliem kopā ar lietotajiem kūdras pakaišiem ir mazs slāpekļa daudzums. Ja oglekļa un slāpekļa attiecība ir augstāka par 50 : 1, tad ievērojami paātrinās kompostēšanas laiks.

Komposta kaudzi var sagatavot, izmantojot dažādas metodes, tomēr preparāta veiksmīgai darbībai jāievēro šādi kompostēšanas principi:
– kompostējamie materiāli var būt dažādi: augu, augļu un sakņu atliekas, lapas, salmi, papīri, koku mizas, zāle, zāģu skaidas, kūdra, kūtsmēsli, virtuves un dažādu produktu atkritumi u.c. c.;
– kompostējamos materiālus ieteicams sasmalcināt, lai palielinātu virsmu mikroorganismu darbībai;
– mikroorganismu bioloģiskajiem procesiem ir nepieciešams 40 – 60 % mitruma – parasti preparātu uzduļķo 10 – 20 litros ūdens;
– mikroorganismu darbībai ir nepieciešams gaiss, ko nodrošina komposta kaudzi regulāri pārjaucot (1 reizi 3 nedēļās) un papildus samitrinot;
– kaudzi no virspuses vēlams pārsegt ar plēvi, kūdru vai augsnes slāni.

Preparāta “Biokompostētājs” lietošanas rezultātā sagatavotajā komposta kaudzē mikroorganismu darbības ierosināti sākas bioloģiskie sadalīšanās procesi. Pirmie savu darbību sāk termofīlie mikroorganismi, to darbības rezultātā masa sakarst līdz pat 600 C. Pastiprināti sāk noārdīties celulozi saturošie savienojumi, aiziet bojā nezāļu sēklas un slimību izraisītāji. Tālāk celulozi saturošie mikroorganismi veicina citu mikroorganismu darbību un pastiprinās olbaltumvielu noārdīšanās, organiskais slāpeklis tiek pārvērsts vienkāršā, augiem izmantojamā formā. Kompostēšanas process beidzas, kad viss ogleklis pārvērsts un vairāk neizdalās ogļskābā gāze. Jāatzīmē, ka kompostējamam materiālam ir nepatīkama smaka. Ja kompostu lieto priekšlaicīgi, negatavā komposta masa turpina patērēt skābekli, ko atņem augiem. Ja tiek ievēroti kompostēšanas noteikumi, parasti preparāta “Biokompostētājs” daudzveidīgie mikroorganismi 180C un augstākā temperatūrā pabeidz savu darbību mēneša laikā. Komposta sākotnēji zaļā krāsa ir kļuvusi tumši brūna. Iegūtajā kompostā ir iznīcināti patogēnie mikroorganismi augu slimību izraisītāji, nezāļu sēklas un organisko atkritumu struktūra. Komposta masa samazinājusies apmēram 50% no sākotnējās, tā ir irdena un satur augiem viegli uzņemamās vielas. Vides pH ir tuvu neitrālai. Kompostam ir svaigas zemes smarža, ko izdala tajās esošās aktinomicētes .
Labs rādītājs komposta gatavībai ir sliekas – negatavā kompostā tās neuzkavējas. Gatavā komposta lietošana atjauno augsnes auglību un uzlabo augsnes fizikālās īpašības: palielina barības vielu saturu augsnē, augsnes poru telpu un daļēji normalizē augsnes pH līmeni, kā arī palielina augsnē derīgo mikroorganismu skaitu. Gatavā komposta lietošanas deva ir 2 kg/m2 augsnes. Kompostu var izmantot dažādiem augsnes ielabošanas darbiem.
Ziemā kompostēšanas process norisinās lēnāk.

Ir pagatavots arī biokompostētāja sausais preparāts jeb sausā forma . Ar 100 g sauso preparātu arī var sadalīt 1m3 atkritumu, tā arī ar labiem panākumiem lietot sausajās tualetēs. Preparāta darbības rezultātā jau pēc dažām dienām pazūd nepatīkamais aromāts. Sausais preparāts nezaudē savu aktivitāti gadu, mitrais preparāts ir aktīvs vienu sezonu (5 mēnešus).

Ar 1 l šķidrā preparāta var sadalīt 3 m3 atkritumu, bet ar 5l –15 m3 atkritumu. Gatavo komposta masu ar labiem panākumiem var izmantot organiskā mēslojuma palielināšanai, pie tam neieguldot lielus līdzekļus. Šāds elementārs augsnes uzlabošanas veids ir pa spēkam gan lielam, gan mazam saimniekam. Ar gatavu kompostu uzlabotā zemē ar labiem panākumiem var lietot virkni mūsu zemē mikrobioloģiskos preparātus, kā trihodermīnu, azotobakterīnu, biomiksu u.c.

Mikrobioloģiskiem preparātiem ir virkne priekšrocību:
– augsts specifiskums,
– nebojā derīgos organismus,
– nav kaitīgi cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem,
– nav negatīvo blakus efektu,
– neattīstās patogēno organismu rezistence pret preparātu,
– iedarbojas uz organismiem, kas kļuvuši rezistenti pret ķimikālijām,
– iedzīvojas augsnē, uzlabo nākošās sezonas ražu.