Vīna gatavošana – augļu un ogu sulu konservēšanas veids.

Vīna gatavošana – augļu un ogu sulu konservēšanas veids.

Vīna gatavošana ir viena no vissenākajām cilvēku darbībām, kur apzināti tika izmantoti mikroorganismi, pie tam neko nezinot par viņu eksistenci. Par to liecina tautas dziesmas un teikas, eposi un dziesmas. Vīna un spirta gatavošanas māksla ir pilnveidojusies. Ja tagad esam spiesti apkarot vīna un citu alkoholisko dzērienu lietošanu , tad tur vainojams mūsu rakstura nepilnības. Mēdz teikt, ka vīns ir gudro ļaužu dzēriens. Pat romiešu dzejnieks Horācijs vīnu slavināja ar odu, taču nosodīja žūpību.

Tātad var uzskatīt, ka alkoholiskā rūgšana un tās praktiskā pielietošana ir praktiskās mikrobioloģijas priekštecis.

Alkoholiskā rūgšanā ogļhidrāti (cukuri) tiek pārvērsti etilalkoholā jeb spirtā un ogļskābajā gāzē. Šo reakciju veic mikroorganismi, kurus sauc par raugiem, kaut gan arī baktērijas var veikt šo procesu.

Raugu sugu un rasu ir ļoti daudz. No savvaļas raugiem cilvēks ir atlasījis katram raudzēšanas procesam visvairāk piemērotas raugu sugas un rases, selekcionētas raugu tīrkultūras.

Lasīt vairāk

R.Sevčika par BioEfekts produktiem

R.Sevčika.

Darbojos dārzkopju entuziastu klubā „Tomāts”. Mēs, dārzkopji, cenšamies audzēt veselībai vēlamus un garšīgus dārzeņus. Savās sanāksmēs maināmies pieredzē. Kluba dibinātājs Artūrs Silde uzaicināja godājamo Anitu Lielpēteri, Sia „Bioefekts” vadītāju, iepazīstināt mūs ar saviem pētījumiem par mikroorganismiem un to rezultātiem – mikrobioloģiskajiem preparātiem. Tā radās mūsu sadarbība. Firma ražo un piedāvā dažādus bioloģiskos preparātus, kas palīdz augiem izaugt veselīgiem un dot labas ražas.

Kā pirmo katru gadu pielietoju bioloģisko mēslojumu telpaugiem. Šis preparāts palīdz ne tikai puķēm augt un ziedēt, bet ir arī izcils palīgs visām sēkliņām, ko pavasarī sēju podiņos, kastītēs. Sēklas, atkarībā no lieluma un apvalka biezuma, mērcēju „Vitmīnā”. Visilgāk mērcēju ķirbju un kabaču sēklas, arī arbūzu un meloņu – apm. 24 stundas, tomātus ap stundu, bet papriku ilgāk. Apsusējušās sēklas iesēju kastītēs vai podiņos, uz stādu zemes ir uzputināts ”Bioloģiskais mēslojums telpaugiem”. Tas palīdz veidoties labai sakņu sistēmai attiecīgajā istabas temperatūrā.

Daudzus gadus mani iepriecinājuši piķējamie tomātu stādi ar savām daudzajām saknītēm. Ieliekot lielākos podiņos, bedrītēs, ieputinu „Bioloģisko mēslojumu telpaugiem’’. Parasti tomātus vēl otru reizi pārstādu, kad arī atkal lietoju šo preparātu. Gaišākais logs ir viens, tāpēc sākumā grūtības ar platību, kur izvietot. Audzēju apmēram 40 šķirņu tomātus, no katras šķirnes 1-3 stādu. Ārā audzējamie ir vairāki. Redzot izstādē dažādos citu DEK „Tomāts” audzētāju tomātus, redzu, ka man ir lielāki un garšīgāki. Mans „Morīts” ir lielāks, stāds arī uz ķekara veido līdz 13 tomātiņiem. Šis tomāts siltumnīcā ir tikai viens, bet skaita ziņā pārākais – visvairāk tieši siltumnīcā apēdu.

Īpašs stāsts ir par kartupeļiem. Rudenī, novietojot sēklas kartupeļus ziemošanai, kartupeļus kastītēs apkaisu ar sauso trihodermīnu, pārlasot daļa nobirst, tāpēc pirms stādīšanas migloju ar šķidro trihodermīnu un nomiglotos kartupeļus tūlīt lieku vagā un aizberu. Saulē preparāts zaudē savu iedarbību, reizēm šķidrā trihodermīna vietā lietoju sauso trihodermīnu, tam uzlejot vajadzīgo ūdens daudzumu, nokāšot un tad izsmidzinot. Arī veicot tomātu apsmidzināšanu, lietoju sausās formas šķīdumu. Biezumus iemaisu zemē.

Audzēju daudz pupiņas (krūmu ) un dažādu šķirņu zirņus, tad bez nitragīna neiztikt. Pirms stādīšanas apkaisu saasnojušos zirņus (lai ātrāk ražotu, diedzēju) ar nitragīnu, kas domāts zirņiem. Man uz lauka ir smaga augsne, tad vēl vadziņā iekaisu kūdru un tad lieku zirņus ar saknīti kūdrā un aizberu. Pupiņas samitrinu ar „Vitmīnu” un tad apkaisu ar „Nitragīnu pupiņām”. Pupiņas izaug veselīgākas un ražīgākas.

Daudz audzēju sīpolus. Īpaši kaprīzi ir ģimenes sīpoli, kuriem apakšā rodas tārpi, kas apstādina augšanu, un sākas sīpolu dzeltēšana. Firmai „Bioefekts” tagad ir mikrobioloģiskais mēslojums „Bacilons”, kas veicina augu sakņu sistēmas attīstību un tā klātbūtne nesekmē tārpu iedzīvošanos sakņu sistēmā. Ķiplokus vispirms mērcēju šķidrajā „Bacilonā”, lieku stādāmo materiālu acainā tīkliņā, notecinu, ieberu bļodiņā, tad apkaisu ar „Biomiksu” vai ”Trihodermīnu”. „Ģimenes sīpolu” vadziņā beru arī mitro kūdru. Kad sīpoli ir sanākuši 3-5 cm gari, tad migloju ar šķidro preparātu „Dārzeņiem”. Migloju tikai vienu reizi, jo tad neveidosies saknes, tikai loki. Kad pēc šīs miglošanas sīpoli ir saņēmušies, aplaistu tieši saknes ar „Bacilona” šķīdumu. ”Ģimenes sīpoliem” sagatavotajā augsnē ir satrūdējuši kūtsmēsli un koka pelni. Stādot vairsīpoliņus, arī tos mērcēju „Bacilonā” un mitrus apkaisu ar „Biomiksu”.

Stādot vasaras ķiplokus, tos mērcēju „Vitmīnā” un mitrus apkaisu ar ”Biomiksu”. Rezultātā ir vairākas daiviņas kā parasti un arī lielākas.

Pavasarī, aprokot zaļos rudzus siltumnīcā, tiem uzkaisu speciālo mikrobioloģisko mēslojumu „Siltumnīcām”. Pēc tam pārrokot vēl, augsne sajaucas un slimību ierosinātāji iet bojā. Ja siltumnīca sausa, salaistu. Stādot tomātus, bedrītē ieputinu „Biomiksu” jūnija beigās, kad tomātu saknes ir „nolaistījušās”, uzputinu „Biomiksu” un uzberu kompostu, sajauktu ar kūdru. Arī augusta sākumā to atkārtoju. Parasti man septembrī ir veselīgas tomātu augšējās lapas. Svarīgi ir pakāpeniski noraut vienā reizē 1-2 lapas, tas aizkavē plankumainības izplatību.

Dārzā daudz pļautās zāles, nezāļu. Lai paātrinātu to sadalīšanos, lietoju „Biokompostētāju”. „Biokompostētāja” mikroorganismi nevar strādāt bez skābekļa. Komposts ātrāk izveidojas, ja kaudzi pārmaisa vai pārrok. Veidoju vairākas nelielas un ātrāk pārberu vienā lielā, no kuras ņemu dārza vajadzībām.

„Bioefekta” ražoto „Biomiksu” katru pavasari uzkaisu savām peonijām. Man dažas ir „kaprīzas”, bet pateicoties mikroorganismiem, kas atrodas pie sakņu kakliņiem, skaisti un bagātīgi zied. Arī augustā vēlreiz apkaisu. Bez mitrās kūdras, kuru uzlieku uz šiem preparātiem, nebūtu tik labi rezultāti.

Stādot zemenes rudenī vai pavasarī, vienmēr bedrītēs beru „Bioloģisko mēslojumu zemenēm”. Esmu novērojusi, ka lielākais „mīnuss”, zemenes ļoti stīgo un veido daudz stādu, ja stīgas laikā nenogriež. Mikroorganismi dod lielu spēku augt.

Šogad izmēģināšu Bacilona ietekmi uz gladiolām. Pagājušo pavasari tikai mērcēju, bet ziedēšanas laikā uz saknēm neuzlēju, bija tripšu postījumi.

Domāju, ka vēl ir daudz un dažādu iespēju izmantot „Bioefekta” preparātus, lai manā dārzā augtu krāšņas puķes un garšīgi dārzeņi. Paldies firmas darbiniekiem par viņu pūlēm, lai mums būtu prieks iet dārzā un siltumnīcā.

Raina Sevčika. tel. 29705100

Dārza atkritumu kompostēšana

Dr. biol. A.Lielpētere

Dārza atkritumi, kas dabiski rodas dārza ravēšanas un kopšanas rezultātā un kurus novieto vienā kaudzē var būt par iemeslu slimību izplatībai. Komposta kaudzē, protams, nonāk arī slimo augu slimību izsaucēji – mikroorganismi (baktērijas, sēnes), kas saglabājas ilgi, jo dabiskās sadalīšanas process notiek lēni. Šo procesu var paātrināt, ja izmanto mikrobioloģisko preparātu – biokompostētāju.

Šis preparāts aizsargā vidi un atjauno augsnes auglību.Preparāta aktīvie komponenti – mikroorganismi- izdalīti no Latvijas augsnes un nav ģenētiski modificēti.

Preparāts aktīvi veic organisko vielu noārdīšanu dažādos gaisa klātbūtnes apstākļos kompostkaudzē (gan apklātā, gan neapklātā ), samērā lielā temperatūras intervālā Pateicoties lielai mikroorganismu dažādībai, preparāts “Biokompostētājs” ir samērā nejūtīgs pret vides pH : tā darbības optimālais pH ir 6,5 – 8,0.

Jāatzīmē, ka kompostējamā materiāla sastāvs ietekmē arī kompostēšanas kvalitāti. Ideāls materiāls aktīvai kompostēšanai mikroorganismu klātbūtnē ir tad, ja oglekļa un slāpekļa attiecība ir 25 : 1. Ja minētā attiecība ir 20 : 1, tad mikroorganismi oglekli izmanto pilnīgi, bet nesaistītais slāpeklis zūd. Sajaucot dažādus izejmateriālus, var regulēt oglekļa un slāpekļa attiecību vajadzīgajās robežās. Laba piedeva šīm izejvielām ir kūtsmēsli, virtuves produktu, augļu un sakņu paliekas. Jāatceras, ka dažādiem kūtsmēsliem var būt dažāda oglekļa un slāpekļa attiecība, piemēram, putnu mēsliem ir liels slāpekļa daudzums, bet liellopu mēsliem kopā ar lietotajiem kūdras pakaišiem ir mazs slāpekļa daudzums. Ja oglekļa un slāpekļa attiecība ir augstāka par 50 : 1, tad ievērojami paātrinās kompostēšanas laiks.

Komposta kaudzi var sagatavot, izmantojot dažādas metodes, tomēr preparāta veiksmīgai darbībai jāievēro šādi kompostēšanas principi:

  • kompostējamie materiāli var būt dažādi: augu, augļu un sakņu atliekas, lapas, salmi, papīri, koku mizas, zāle, zāģu skaidas, kūdra, kūtsmēsli, virtuves un dažādu produktu atkritumi u.c. c.;

  • kompostējamos materiālus ieteicams sasmalcināt, lai palielinātu virsmu mikroorganismu darbībai;

  • mikroorganismu bioloģiskajiem procesiem ir nepieciešams 40 – 60 % mitruma – parasti preparātu uzduļķo 10 – 20 litros ūdens;

  • mikroorganismu darbībai ir nepieciešams gaiss, ko nodrošina komposta kaudzi regulāri pārjaucot (1 reizi 3 nedēļās) un papildus samitrinot;

  • kaudzi no virspuses vēlams pārsegt ar plēvi, kūdru vai augsnes slāni.

Preparāta “Biokompostētājs” lietošanas rezultātā sagatavotajā komposta kaudzē mikroorganismu darbības ierosināti sākas bioloģiskie sadalīšanās procesi. Pirmie savu darbību sāk termofīlie mikroorganismi, to darbības rezultātā masa sakarst līdz pat 600 C. Pastiprināti sāk noārdīties celulozi saturošie savienojumi, aiziet bojā nezāļu sēklas un slimību izraisītāji. Tālāk celulozi saturošie mikroorganismi veicina citu mikroorganismu darbību un pastiprinās olbaltumvielu noārdīšanās, organiskais slāpeklis tiek pārvērsts vienkāršā, augiem izmantojamā formā. Kompostēšanas process beidzas, kad viss ogleklis pārvērsts un vairāk neizdalās ogļskābā gāze. Jāatzīmē, ka kompostējamam materiālam ir nepatīkama smaka. Ja kompostu lieto priekšlaicīgi, negatavā komposta masa turpina patērēt skābekli, ko atņem augiem.

Ja tiek ievēroti kompostēšanas noteikumi, parasti preparāta “Biokompostētājs” daudzveidīgie mikroorganismi 180C un augstākā temperatūrā pabeidz savu darbību mēneša laikā. Komposta sākotnēji zaļā krāsa ir kļuvusi tumši brūna. Iegūtajā kompostā ir iznīcināti patogēnie mikroorganismi augu slimību izraisītāji, nezāļu sēklas un organisko atkritumu struktūra. Komposta masa samazinājusies apmēram 50% no sākotnējās, tā ir irdena un satur augiem viegli uzņemamās vielas. Vides pH ir tuvu neitrālai. Kompostam ir svaigas zemes smarža, ko izdala tajās esošās aktinomicētes .

Labs rādītājs komposta gatavībai ir sliekas – negatavā kompostā tās neuzkavējas.

Gatavā komposta lietošana atjauno augsnes auglību un uzlabo augsnes fizikālās īpašības: palielina barības vielu saturu augsnē, augsnes poru telpu un daļēji normalizē augsnes pH līmeni, kā arī palielina augsnē derīgo mikroorganismu skaitu. Gatavā komposta lietošanas deva ir 2 kg/m2 augsnes. Kompostu var izmantot dažādiem augsnes ielabošanas darbiem.
Ziemā kompostēšanas process norisinās lēnāk.
Ir pagatavots arī biokompostētāja sausais preparāts jeb sausā forma.

Ar 100 g sauso preparātu arī var sadalīt 1m3 atkritumu, tā arī ar labiem panākumiem lietot sausajās tualetēs. Preparāta darbības rezultātā jau pēc dažām dienām pazūd nepatīkamais aromāts. Sausais preparāts nezaudē savu aktivitāti gadu, mitrais preparāts ir aktīvs vienu sezonu (5 mēnešus).

Ar 1 l šķidrā preparāta var sadalīt 3 m3 atkritumu, bet ar 5l –15 m3 atkritumu.

Gatavo komposta masu ar labiem panākumiem var izmantot organiskā mēslojuma palielināšanai, pie tam neieguldot lielus līdzekļus. Šāds elementārs augsnes uzlabošanas veids ir pa spēkam gan lielam, gan mazam saimniekam.

Ar gatavu kompostu uzlabotā zemē ar labiem panākumiem var lietot virkni mūsu zemē mikrobioloģiskos preparātus, kā trihodermīnu, azotobakterīnu, biomiksu u.c.

Mikrobioloģiskiem preparātiem ir virkne priekšrocību:

  • augsts specifiskums,

  • nebojā derīgos organismus,

  • nav kaitīgi cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem,

  • nav negatīvo blakus efektu,

  • neattīstās patogēno organismu rezistence pret preparātu,

  • iedarbojas uz organismiem, kas kļuvuši rezistenti pret ķimikālijām,

  • iedzīvojas augsnē, uzlabo nākošās sezonas ražu.

Profesoram Alfrēdam Kalniņam 110 dzimšanas diena

Šogad paiet 110 gadi kopš dzimis Latvijas augsnes mikrobioloģijas pamatlicējs profesors Alfrēds Kalniņš.

Šo faktu atcerēties aktuāli patreiz, kad esam Eiropas Savienības dalībvalsts, kad izvērtējam savu piederību jaunajai savienībai, turpinām apzināt savu pagātni un mēģinām atkal atrast savu pazaudēto vietu tajā.

Latvijas mikrobiologa profesora Alfrēda Kalniņa dzīves gājums bijis izcils. Profesors dzimis 1895. gada 7.janvārī Cēsīs. Vidējo izglītību viņš ieguva Rīgas Pētera 1. ģimnāzijā, agronoma specialitāti- Latvijas Universitātē, kuru ar izcilību beidza 1923. gadā. Līdztekus studijām Alfrēds Kalniņš sāka nodarboties ar zinātnisko un pedagoģisko darbu .Cieša ir viņa sadarbība ar ar mūsu ievērojamo mikrobiologu Pēteri Delli – izcilu speciālistu par mikrobioloģiskajiem rūgšanas procesiem. Šīs auglīgās sadarbības rezultātā jaunajam studentam radās iespēja skatīt zinātnisko darbu norises citās pasaules laboratorijās. Varam izsekot viņa gaitām Rotamstedas lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā Anglijā, Pastēra institūtā Francijā, kā arī Cīrihē, Milānā , Prāgā, Vācijā. Tieši šis dzīves posms, viņa vērojumi un atziņas ārzemju laboratorijās bija par pamatu visai viņa tālākai veiksmīgai zinātnieka karjerai, sasniegumiem pašu zemē. 1936. gadā A.Kalniņš ieguva docenta nosaukumu. Pedagoģiskam darbam profesors veltīja lielu uzmanību, lasot lekcijas augsnes mikrobioloģijas jomā gan Latvijas augstskolās, gan Bulduru dārzkopības tehnikumā.

Zinātniskās atziņas par Latvijas augsnes mikrobioloģiskiem procesiem tika liktas lietā arī pēckara gados, strādājot Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā, vadot augsnes mikrobioloģijas laboratoriju.

Jaunām mikrobiologu paaudzēm vēsturiski apkopojumi un lasījumi ir nenovērtējama bagātība. Plašais izmantotās literatūras klāsts liecina par to, ka šī tēmas izpēte ir jāturpina visdažādākos veidos – gan piedaloties vēsturnieku konferencēs, gan publicējot atmiņu stāstījumus, gan turpinot aktīvi izmantot Alfrēda Kalniņa un viņa skolnieku atstāto zinātnisko mantojumu. Plašais zinātniskais materiāls par Latvijas augsnes mikrobioloģiskiem procesiem, kas ietver epifītās baktērijas, slāpekļa saistītājas baktērijas, gumiņbaktērijas, preparātu “nitragīns”, – ir faktiskais pamats mūsdienu Latvijas bioloģiskajai lauksaimniecībai.

MINERĀLELEMENTU DEFICĪTA VIZUĀLIE SIMPTOMI AUGOS

N – Lapu dzeltēšana (vispirms dzeltē vecās lapas).
P – Lapas ieritinās, parādās iesarkani, violeti vai brūnganvioleti plankumui joslu veidā.
K – Lapu dzeltēšana (iesākumā vecās, tad jaunās). Parādās brūngani plankumi sākot no lapu galiem un malām.
Ca – Neattīstās jauni audi un saknes.
Mg – Vecās lapas starp lapu dzīslām sāk balot, sārtoties, vai kļūst raibas.
S – Lapas dzeltē, kļūst bālas (vispirms jaunās lapas, tad vecās).
Fe – Balo jaunās auga lapas, dzīslas zaļas.
Cu – Lapu galiņi gaišāki, galotnes nokalst ( jaunām lapām).
Zn – Veidojas rozetveida lapas.
Mn – Punktveida balošana jaunām lapām.
Mo – Lapas kļūst bālas, dzeltenzaļas, plānas.
B – Atmirst augšanas konusi, slikti attīstās vadaudi.
Si – Augi zaudē formu, atgādina vītušus augus.

Augsne nav tas pats, kas augsnes substrāts.

Skāba pH4-6 < neintrāla pH7 < sārmaina pH8

Viegla augsne – salīdzinoši nabadzīga augsne – sējeņiem, spraudeņiem, jauniem augiem, augiem ar smalkām saknēm
Lapu trūdzeme, kūdra ir viegla.
Papildvielas perlīts, vermikulīts,u.c. padara augsni irdenu, labi uzsūc un lēni atdod mitrumu. Sfagnu sūna ir skāba.

Vidēja augsne – nobriedušiem, lieliem augiem
Smaga augsne – nobriedušiem, lieliem augiem, augiem ar rupjām, resnām saknēm.

Velēnu trūdzeme
Lapu trūdzeme
Viršu trūdzeme u.c.
Kompostēta augsne =Bio humuss
Kūdra

Augsnes substrātos tiek izmantotas dažādas proporcijās, lai panāktu vajadzīgo augsnes skābumu un konsistenci.
Papildviela smilts (skāba), upju grants(neintrāla). Māls ir smags, sārmains, labi notur mitrumu un stabilizē auga saknes.

Kaļķains ūdens = ciets ūdens = sārmains ūdens
Niecīgs kalcija daudzums = mīksts ūdens = skābs ūdens
Laistāmo ūdeni telpaugiem mīkstina to paskābinot (2g citronskābes uz 5L ūdens). Piemēram, acālijām.

Kā mikrobioloģiskais mēslojums pilda augu aizsardzības funkcijas un palielina ražību.

Visā pasaulē bioloģiskā saimniekošana un veselīgas pārtikas audzēšana arvien vairāk kļūst par nepieciešamību un dzīves veidu. Sākam apzināties, cik svarīga ir bioloģiski audzēta pārtika, jo gribam saglabāt veselību un dzīves prieku, gribam redzēt savus bērnus un mazbērnus veselīgus un laimīgus. Tikai izprotot augsnē notiekošos procesus, ar mērenu, saprātīgu iejaukšanos un mērķtiecīgu rīcību, mēs varam panākt optimālu efektu. Dabīgos apstākļos augstāko augu sakņu sistēmu apdzīvo liels skaits dažādu mikroorganismu. Vairums no tiem labvēlīgi ietekmē augu dzīvotspēju. Mikroorganismi apgādā augus ar barības vielām, padara barības elementus augiem vieglāk uzņemamus, uzlabo augsnes struktūru. Bioloģiskā saimniekošana prasa zināšanas un nenodrošina tūlītēju veiksmi visos darbos, taču augsnes mikroorganismi ir viens no lielākajiem palīgiem čakla saimnieka rokās.

SIA “Bioefekts” jau kopš 1993. gada izstrādā un ražo bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus un citus mikrobioloģiskos preparātus dārzkopības un lauksaimniecības vajadzībām. Saskaņā ar izmaiņām likumdošanā, 2012.gadā mūsu bioloģiskie preparāti tagad reģistrēti mēslošanas līdzekļu reģistrā kategorijā Mikrobioloģiskie preparāti.

Mikrobioloģiskie mēslošanas līdzekļi satur augiem īpaši labvēlīgus mikroorganismus, kas nonākot augsnē, izdala vitamīnus, augšanas stimulatorus un dabīgās antibiotiskās vielas un uzlabo augu apgādi ar minerālvielām. Uzlabojas augu vielmaiņa un attīstība, stiprinās rezistence. Augi ātrāk aug un kuplāk zied, sekmīgāk pretojas vides nelabvēlīgajiem faktoriem un mazāk slimo. Mikrobioloģisko preparātu pielietošana dabiskā veidā uzlabo un atjauno augsni tā aizsargājot un stiprinot kultūraugus.

Svarīga ir bioloģisko preparātu profilaktiska lietošana, lai nodrošinātu augiem labvēlīgo mikroorganismu pārsvaru augsnē un palielinātu iedarbības efektivitāti. Regulāri papildinot augsni ar īpašajaiem mikroorganismiem, mēs nodrošinām augam labvēlīgo mikroorganismu pārsvaru, gūstot kontroli pār patogēniem mikroorganismiem. Tādējādi tiek stiprināta augu nespecifiskā rezistence, augi kļūst mazāk uzņēmīgi pret slimībām un mazāk cieš no kaitēkļu nodarītajiem postījumiem. Tā mūsu produktu pielietošana pilda augu aizsardzības līdzekļa funkcijas un uzlabo ražību, saudzējot dabu un vidi.

Lasīt vairāk

Hello world!

Welcome to WordPress. This is your first post. Edit or delete it, then start writing!